Lai bērns apgūtu valodu, viņam ir jāatrodas valodas vidē un jādzird valoda kopš dzimšanas. Bērna pirmajos dzīves gados nobriest dzirdes centri galvas smadzenēs, un sāk attīstīties pamatiemaņas apkārtnes skaņu un valodas skaņu analīzē. Tālāk jau attīstās prasme sazināties pirmsrunas periodā – apgūt spēju sekot un vērot pieaugušo, iemācīties pievērst sev pieaugušā uzmanību un sadarboties ar to. Ja pirmsrunas periodā netiek apgūtas saziņas prasmes, kavējas arī valodas prasmju attīstība.
Pēc tam tiek apgūta dzimtās valodas fonemātiskā sistēma – bērns mācās saklausīt un diferencēt dzimtās valodas skaņas. Attīstās saikne starp dzirdes, redzes, kustību un sajūtu asociatīvām zonām smadzenēs, kas veicina abstrahēšanu. Formējas priekšstats par vārdu, kā par signālu, kas apzīmē dažādus priekšmetus, to īpašības un darbības. Attīstās prasme kombinēt vārdus un virknēt tos teikumā, stāstījumā. Pakāpeniski attīstoties visām šīm prasmēm, bērns apgūst spēju sazināties valodas līmenī.
Vai bērns jāved pie audiologopēda? Kādos gadījumos to vajadzētu darīt?
Ja vecākiem ir bažas par bērna valodas attīstību, ir vērts doties uz vizīti pie audiologopēda, lai novērtētu bērna komunikācijas spējas.
Visbiežāk pie šī speciālista dodas, ja novēro:
nepareizu skaņu izrunu, skaņu jaukšanu vai aizstāšanu, atsevišķu skaņu neizrunāšanu.
valodas un runas sapratnes traucējumus
valodas attīstības aizturi bērniem;
fonācijas traucējumus (balss kvalitātes traucējumi- disfonija, afonija u.c.)
runas tempa un ritma, stostīšanās izpausmes, gan bērniem, gan pieaugušajiem;
dažādu mācīšanās grūtību gadījumos (disleksija, disgrafija) un centrālās nervu sistēmas slimību un citos gadījumos.
